Bezrecepšu zāles un uztura bagātinātāji?

Kā atšķirt, kas ir kas?

SKDS veiktajā pētījumā Mana aptieka un Apotheka Veselības indekss 2023.konstatēts, ka 65% aptaujāto pēdējā gada laikā lietojuši uztura bagātinātājus, no kuriem populārākie ir D vitamīnu, Magniju un Omega 3 taukskābes saturošie produkti. Vienlaikus konstatēts, ka tikai 50% no aptaujātajiem lietojuši visas ārsta izrakstītās zāles tā kā ārsts norādījis. Aptieku un veikalu plaukti un interneta portālu virtuālie plaukti ir piepildīti ar dažādiem piedāvājumiem iegādāties produktus veselības uzlabošanai. Dažādās sociālo tiklu vietnēs uztura bagātinātājus reklamēsabiedrībā populāri cilvēki, influenceri u.c. Klients šajā piedāvājumu var pamatīgi apjukt. Turklāt dažkārt produktu ārējais izskatās ir līdzīgs, tomēr tie var būt dažādu kategoriju, tiem ir būtiskas atšķirības un atšķiras to lietošanas rezultātā sasniedzamais mērķis, efektivitāte, drošums u.c. Kopējais ir tas, ka visiem produktiem ir jābūt reģistrētiem, lai tos izplatītu Latvijā:

1. bezrecepšu zāles ir reģistrētas Zāļu valsts aģentūras Zāļu reģistrā (https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/lv);

2. medicīnas ierīces reģistrētas Zāļu valsts aģentūras medicīnas ierīču reģistrā LATMED (https://latmed.zva.gov.lv/public/main.aspx);

3. uztura bagātinātāji ir reģistrēti Pārtikas un veterinārā dienesta Uztura bagātinātāju reģistrā (https://registri.pvd.gov.lv/ub); Lai varētu vieglāk atšķirt, kas ir zāles, kas ir medicīnas ierīces un kas ir uztura bagātinātāji, iedziļināsimies to atšķirībās.

Zāles - jebkura viela vai vielu salikums, kas uzrāda īpašības, kuras vajadzīgas, lai ārstētu cilvēku un dzīvnieku slimības vai veiktu šo slimību profilaksi. Bezrecepšu zāles - , pareizi lietotas, nerada tiešus vai netiešus draudus pacienta veselībai un ir nopērkamas aptiekā bez receptes, konsultējoties ar farmaceitu/farmaceita asistentu, tamdēļ aptiekas tirdzniecības telpā tās vienmēr ir novietotas klientam nepieejamā vietā. Uz bezrecepšu zāļu iepakojuma vienmēr ir norādīts – “Bezrecepšu zāles”.

Medicīnas ierīces – instrumenti, aparāti, ierīces, programmatūra, materiāli vai citi priekšmeti ko ražotājs paredzējis izmantošanai diagnostikas un/vai ārstniecības nolūkā (piemēram, sterili, ārstnieciski pārsēji, asinsspiediena mērītāji, ķermeņa temperatūras mērītāji, arī daži inhalāciju šķīdumi, deguna aerosoli u.c.); Uz medicīnas ierīces tiek lietots CE (Conformité Européenne) marķējums, kas norāda, ka medicīnas ierīce atbilst attiecināmajām prasībām.

Uztura bagātinātāji – pēc sastāva ir pārtikas produkti parastā uztura papildināšanai, kuri ir koncentrētas uzturvielas vai citas vielas, kurām ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme. Tie nenovērš saslimšanu, neārstē un neizārstē slimības, bet tie palīdz uzņemt cilvēka organismā trūkstošās uzturvielas – vitamīnus, minerālvielas, aminoskābes u.c. Uz iepakojums vienmēr ir norāde – “Uztura bagātinātājs” un obligātie brīdinājumi. Uztura bagātinātāji bieži tiek jaukti ar medikamentiem ārējā izskata un fasējuma lielās līdzības dēļ. Tāpēc uztura bagātinātāju marķējumā, noformējumā un reklāmā nedrīkst norādīt, ka uztura bagātinātājs novērš, ārstē vai izārstē slimības. Tāpat obligāta ir norāde, ka uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. Uztura bagātinātāji ir brīvi nopērkami aptieku un veikalu tirdzniecības telpu pašapkalpošanās zonā.

Kas jāievēro pirms uztura bagātinātāju iegādes un lietošanas

uzsākšanas?

Arī uztura bagātinātājus ir iespējams pārdozēt, kas var radīt negatīvu ietekmi uz veselību. Tādēļ ir svarīgi, lai cilvēks uztura bagātinātājus lietotu atbilstoši ražotāja sniegtajām lietošanas pamācībām un ņemtu vērā ārsta vai farmaceita ieteikumus, kā arī informāciju par to lietošanu, ietekmi, savstarpējo mijiedarbību ar pārtikas produktiem, vai uztura bagātinātājiem vai zālēm. Ņemot vērā, ka uztura bagātinātāju klāsts ir plašs un tos var iegādāties ne tikai aptiekā, bet arī dažādos Latvijā un ārvalstīs reģistrētos interneta veikalos, būtiski konsultēties ar speciālistu par konkrētā produkta iegādi – vai tā lietošana būs jēgpilna, vai tas būs piemērots Jūsu gadījumā, vai deva ir piemērota, vai tas sader kopā ar Jūsu lietotajām zālēm. Ja uztura bagātinātājus iegādājas interneta veikalos, īpaša uzmanība ir jāpievērš informācijai, vai konkrētais uztura bagātinātājs ir iekļauts Pārtikas un veterinārā dienesta uztura bagātinātāju reģistrā. Ja tādu uztura bagātinātāju neatrodat reģistrā, tad ir iespējams, ka produkts var saturēt vielas, kas nav drošas patērētājam un Eiropas Savienībā nemaz nav atļautas, jo rada risku patērētāja veselībai. Nekādā gadījumā nevajag paļauties tikai uz reklāmu vai kāda “kaimiņa” ieteikumu. 

Vienmēr ievērojiet:

1. Ja Jums ir kādas veselības problēmas, neuzsāciet pašārstēšanos, bet konsultējieties par to risinājumiem ar ārstu vai farmaceitu.

2. Vienmēr lietojiet ārsta izrakstītās zāles Jums nozīmētajā devā, lietošanas biežumā un ilgumā. Ja novērojiet kādas zāļu lietošanas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par tālāko rīcību, jo iespējams tikai nepieciešams koriģēt zāļu lietošanas veidu.

3. Ja Jums ir kāds iemesls, kāpēc vēlaties pārtraukt zāļu lietošanu, par to pastāstiet ārstam vai farmaceitam. Kopējā sarunā speciālistam būs iespējams izvērtēt pacienta iemeslus un saprast kā atbilstošo situāciju varētu risināt.

4. Lietojiet bezrecepšu zāles un uztura bagātinātājus, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu.

5. Vienmēr izpētiet uztura bagātinātāja sastāvu. Iespējams jau lietojiet kādus produktus, kuru sastāvs jau ir līdzīgs. Piemēram, pacients jau lieto ārsta izrakstītu D vitamīnu, līdz ar to nav nepieciešams papildus uzņemt D vitamīnu uztura bagātinātāja formā.

6. Vienmēr lietojiet uztura bagātinātāju devā, ko norādījis ražotājs vai kādu ieteicis ārsts vai farmaceits.

7. Novērtējiet uztura bagātinātāja cenu pret attiecīgo jēgpilno devu un iepakojuma lielumu. Nepārmaksājiet.

Agnese Ritene, Mana aptieka, SIA Alante Centra aptiekas Tukumā vadītāja.